LUMOS sniedz pro bono juridisko palīdzību CBD eļļu ražotājam un izplatītājam
Zvērinātuadvokātubirojs LUMOS sniedz bezmaksas (pro bono) juridisko palīdzību Latvijas CBD eļļu un produktu ražotājam un izplatītājam Adil sakarā ar tā produkcijas nepamatotu aizturēšanu, ko veikusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un Muitas policijas pārvalde
Nepamatoti aizturēta uzņēmuma produkcija, kas nesatur aizliegtas vielas
Par produkcijas aizturēšanu uzņēmumu informēja kurjerserviss DHL, kuram bija uzticēts piegādāt uzņēmumam Latvijā kanabidiolu (CBD) saturošas eļļas. Neskatoties uz to, ka uzņēmums nekavējoties sniedza Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par eļļu piegādātāju, izcelsmi un to sastāvu, pēc produkcijas aizturēšanas tika uzsākts kriminālprocess un nozīmēta ekspertīze tās sastāva noteikšanai.
Ar eksperta atzinumu tika secināts, ka aizturētā produkcija satur kanabidolu, kas nav iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
Ņemot vērā minēto atzinumu, kriminālprocess tika izbeigts, tomēr uzņēmējam bija jāsamierinās ar pasūtītās produkcijas aizturēšanu pusgada garumā – eksperta atzinums attiecībā uz precēm tika sagatavots tikai 5 mēnešus pēc to aizturēšanas un manta atgriezta uzņēmējam vēl pēc 2 nedēļām.
Ievērojot minēto, precēm jau bija beidzies derīguma termiņš, turklāt tās tika atvērtas paraugu ņemšanai, līdz ar to vairs nebija realizējamas. No kriminālprocesa uzsākšanas brīža līdz brīdim, kad uzņēmumam tika nosūtīts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, tas nemaz netika informēts, ka saistībā ar tam piederošo mantu ir uzsākts kriminālprocess.
Līdz ar to uzņēmumam arī netika nodrošināta iespēja iesniegt uzņēmuma rīcībā esošos sertifikātus, kas apliecina mantas atbilstību normatīvajiem aktiem. Sakarā ar radušos situāciju LUMOS klienta vārdā ir iesniedzis iesniegumu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā par klientam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Likums paredz tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu
Fiziskām un juridiskām personām, kas saņem sūtījumus no ārvalstīm, bieži vien ir jāsaskaras ar to aizturēšanu ar mērķi veikt sūtījumu atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaudi. Arī pārbaudes labvēlīga iznākuma gadījumā personai tomēr bieži vien rodas zaudējumi – sūtījums ir sabojāts vai sakarā ar tā ilglaicīgu aizturēšanu vairs nevar tikt izmantots iecerētajam mērķim. Šādos gadījumus, ja ir konstatējama iestādes prettiesiska vai nepamatota rīcība, personai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu (Atlīdzināšanas likums).
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka no Atlīdzināšanas likuma normām neizriet priekšnoteikums, ka prasījumu atlīdzināt zaudējumus vai kaitējumu minētā likuma kārtībā ir tiesīga iesniegt tikai tāda privātpersona, kurai konkrētajā kriminālprocesā ir piešķirts noteikts kriminālprocesuāls statuss.


Izmeklēšanas iestāde ar savu rīcību kriminālprocesā var nodarīt privātpersonai zaudējumu vai kaitējumu arī tad, ja privātpersonai konkrētajā kriminālprocesā nav noteikts nekāds statuss, proti, tā nav uzskatāma par kriminālprocesā iesaistīto personu. Tas, ka privātpersonai attiecīgajā kriminālprocesā nav nekāda statusa, pats par sevi nemaina iestādes kriminālprocesuālo darbību raksturu. [1]


Tāpat Senāta judikatūrā ir ticis atzīts, ka likumdevēja mērķis, likumprojektā iestrādājot 2.panta otro daļu, bija ieviest vienotu procesuālo kārtību, kādā atlīdzināms kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītais zaudējums vai kaitējums, jo atšķirīga zaudējuma vai kaitējuma atlīdzināšanas kārtības un principu piemērošana salīdzināmās situācijās būtu pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu. Līdz ar to likuma 4. un 5.pants aptver tikai tipiskākos un būtiskākos, taču ne visus iespējamos kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā zaudējuma vai kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskos pamatus (gadījumus), un atlīdzinājums var tikt piešķirts arī minētajās tiesību normās tieši nenorādītās situācijās. [2]
Kriminālprocesa likuma 382.panta pirmā daļa nosaka: “Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.” Un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14.panta otro daļu: “Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.”
Sūtījuma aizturēšanas gadījumā personai ir ieteicams vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja un ņemt vērā turpmāk minēto:
- • Atlīdzināšanas likums paredz tiesības saņemt zaudējumu atlīdzinājumu, ja iestāde, tostarp Valsts ieņēmumu dienests vai policija, sūtījuma aizturēšanas vai pārbaudes procesā ir sabojājusi personas mantu vai tā kļuvusi nelietojama;
- • Persona var saņemt atlīdzinājumu arī tad, ja tai konkrētajā kriminālprocesā nav noteikts nekāds statuss;
- • Atlīdzināšanas likumā ir norādīti tikai tipiskākie un būtiskākie, bet ne visi iespējamie kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīto zaudējumu atlīdzinājuma gadījumi; līdz ar to personai ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzinājumu arī likumā tieši nenorādītos gadījumos;
- • Lai saņemtu atlīdzinājumu personai jāvēršas ar iesniegumu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā; iesniegums tiek izskatīts un atbilde tiek sniegta adresātam 3 mēnešu laikā pēc tā saņemšanas.
Zvērinātu advokātu birojs LUMOS sniedz klientiem juridisko palīdzību kriminālprocesos un administratīvā pārkāpuma lietās, noteiktos gadījumos uzņemoties sniegt klientiem bezmaksas juridisko palīdzību.
References:
[1] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 18.oktobra lēmums lietā Nr.A420255418, SKA-1533/2019
[2] Senāta 2018.gada 14.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1081/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1114.SKA108118.4.L) 12.‑13.punkts